Francuzo un kendamas uzvaras gājiens

Publicēts 2019. gada 19. martā

Katram laikam un katrai paaudzei ir savas „modes lietas”. Brīvā laika pavadīšana jauniešiem ir bijusi aktuāla vienmēr. Diemžēl pagalma spēles tagad kļuvušas par retu izklaidi. Šis laikmets piedāvā milzum daudz alternatīvu rotaļlietu un spēļu, taču vecāki vēl atceras savu bērnību, kad pasaule bija jāskata caur melnbalto televizoru un graudainām avīžu bildēm, tad visas labās lietas bija bez maksas-mest akmentiņus, lēkt klasītes, rādīt savu māku ar lecamauklu, lēkāt gumijas "trijos stāvos" un visai sarežģītās kombinācijās, griezt bumbu uz viena pirksta. Pēc tam nāca koka rotaļlietas jojo azartiskā raustīšana ,diablo, japāņu ”Tamagotchi „, Pokemoni, skeitborda un BMX triki , spineri utt.

Kā minēts kādā enciklopēdijā, ”rotaļlieta ir priekšmets, kas tiek izmantots spēlējoties. Rotaļlietām un spēlēm ir ļoti sena pagātne, un tās nāk no daudzām un dažādām kultūrām. Tās mēdz būt gan pavisam vienkāršas, gan ļoti sarežģītas: no parastas koka nūjas, kas bērna iztēlē ir pārvērtusies par viņa zirgu, līdz modernām un sarežģītām mehāniskām ierīcēm.” Tātad jebkura lieta, kas ir izmantojama rotaļās un spēlēs, var kļūt par rotaļlietu. Tās ir gandrīz tikpat senas kā pati cilvēce.

Piemēram, Senajā Ēģiptē un Babilonijā ir atrastas lelles. Vēl viens atradums ir bumba, kas ir bijusi vienā no senās Ēģiptes kapenēm. Arī viduslaikos no piepūstiem dzīvnieku pūšļiem gatavoja apaļas bumbas- tās spēra vai meta, cenšoties trāpīt mērķī.

Akmens rotaļlietas jojo Grieķijā un Ķīnā bija izplatītas vairāk nekā pirms trim tūkstošiem gadu. Savukārt Anglijā 18. gadsimtā tika izgudroti saliekamattēli jeb puzles, kas izmantoti izglītojošiem mērķiem, un sevišķi iecienīti kļuva 20. gadsimtā.

Sengrieķu filozofs Aristotelis ir teicis: ”Cilvēkā jau no bērnības iedzimta tieksme visu atdarināt.” Šobrīd pār Latviju pāršalkusi aizraušanās ar kendamu (zobenbumbu)-tradicionālu koka rotaļlietu, kas pirms vairāk nekā 200 gadiem radusies Japānā . Tā ir pie koka kāta (kena) striķī iesieta bumbiņa (dama), kas piestiprināta rokturim ar divām dažāda lieluma bļodiņām. Pēdējos desmit gados tā piedzīvojusi popularitātes uzplaukumu ASV un citviet pasaulē, un pēdējā pusgada laikā strauji ieplūdusi arī Latvijas bērnu un jauniešu pasaulē. Par to var pārliecināties, pajautājot jebkura vecuma jaunietim - darbošanos ar kendamu zina visi, bet ,sākot no nulles, uz priekšu savos trikos tikuši tikai mērķtiecīgākie. Ir ziņas, ka triku veikšana ar kendamu pārņēmusi jau aptuveni 25 000 cilvēku visā Latvijā. Izskatās, ka kendamas triki, tāpat kā badmintons, nav tikai izklaide, bet nopietns sporta veids ar neskaitāmām sacensībām visā pasaulē (tagad arī pie mums). Kendamas kultūras aizsācējs Latvijā izrādās tieši Valmieras puika Ingus Rutulis –īsts superzellis! Viņš ir bijušais BMX frīstaila braucējs , kuram enerģijas un drosmes netrūkst. Sākumā viņu idejas vedušas uz Norvēģiju, kur darbojies ar haskijiem, pēc tam ar iegūtajiem līdzekļiem pusgada laikā Rīgā atvēris specializēto veikalu “ Ke ke kendama”. Daļu gūtās peļņas viņš ieguldījis kendamas turnīru rīkošanā, labāko spēlētāju motivēšanā, jauniešu aicināšanā pavadīt brīvo laiku nevis virtuāli, bet attīstoši.

Valmieras 5. vidusskolas 7.a klases skolnieks Kristers Sūcis ir patiess kendama entuziasts, piedalījies vairākos šīs spēles turnīros. Veiksmīgākais izrādījies šī gada sākumā Rīgā alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centrā notikušais Kekekendama Rīga open Game of ken - līdz šim plašākais “Kendamas” pasākums Latvijā. Šajā turnīrā Kristers aptuveni 300 dalībnieku vidū ieguva godpilno 2. vietu valstī Pro grupā. Latvijas komandā kopā ar Kristeru ir 20 dalībnieki, seši no tiem ir valmierieši. Nākamajā festivālā pie jauniešiem no ASV ciemojās arī pasaules līmeņa spēlētāji Edijs Kūpers un Rīds Stārks. Interesentiem bija iespēja redzēt augstas klases trikus, aprunāties ar profesionāļiem un rādīt prasmes arī pašiem.

Kristers stāsta, ka aizraušanās ar kendamu sākās pagājušajā vasarā, kad draugs iedeva pamēģināt dīvaino rotaļlietu. Tad viņš varēja izpildīt tikai vieglāko triku Big Cup. Pēc divām nedēļām nopirka savu. Sāka trenēties – dienā aptuveni divas stundas. Iesākumā trikus mācījās no interneta, bet tagad vairs to nevar, jo tas ir noiets etaps. Kendama „āķis” ir tieši savi triki, to kombinācijas.

„ Ja nesanāk, turpinu un mēģinu vēl, dažreiz tas ieilgst pat nakts stundās, bet es nepadodos, līdz neuztaisu vajadzīgo. Kendamas prasmju izkopšanai nepieciešams laiks, koncentrēšanās spējas, pacietība un radošums. Tas ir manā raksturā, jo iesākto gribu izpildīt uz vislabāko. Agrāk biju aizrāvies ar skrejriteņa trikiem. Draugi filmēja. Bija nelielas traumas, bet tad skrejritenis saplīsa, „ stāsta Kristers, piebilstot, ka jau divus gadus regulāri trīs reizes nedēļā dodas arī uz futbola treniņiem pie Ingus Ķirša. Ir uzbrucējs, kurš cenšas slīpēt savu māku un prasmi darboties ar bumbu. Kendamas popularitāti vairo arī tas, ka ar to var nodarboties jebkur, arī treniņu pauzēs un brīvbrīžos.

„ Ja runājam par prasmēm, tad ļoti gribu kaut vai pašmācībā apgūt ģitāras spēli. Tēvoča ģitāra jau gaida savu kārtu, „ smaidot saka Kristers, tomēr šobrīd viņam aktuāla ir tieši kendama prasmes virtuozitāte-stāvtriki, balansēšana, akrobātiskās variācijas gaisā u.c. Tagad viņam ir piecas kendamas, bet kopumā bijušas piecpadsmit. Vai tās atšķiras?” Cenu atšķirību nosaka materiāls, no kāda izgatavota kendama – lētākās ir no bērza vai dižskabārža. Dārgākās, profesionāļiem paredzētās , gatavotas no kļavas , kas ir izturīgāks koks, tik ātri nenodilst. Krāsu pārklājumi gan ir vienādi. Kāpēc man vajag vairākas? Pēc noskaņojuma- daždien vingrinos ar smagāku, nākamajā reizē ņemu citas formas, lipīgāku, spilgtākas krāsas vai stilā atšķirīgāku”, teic Kristers. Draugi viņu iesaukuši par Francuzo. Kāpēc tā? Tas saistīts ar piecpadsmitgadnieka raibo dzīvesstāstu, kas aizsācies ar pirmklasnieka gaitām Valmieras 5. vidusskolā, tad sekoja Francija ( Nica), kur labi mācījies un apguvis arī franču valodu (tāpēc arī tāda iesauka!), spēlējis futbolu. Tad ģimene pārcēlās uz Angliju, un mācīties vajadzēja Lesteras Fulhurst skolā angļu valodā, bet tur nebija māju sajūtas, tāpēc ceļš atvedis uz Valmieru pie omes- uz dzimto skolu.

Labs palīgs šajā ziņā izrādījās tieši kendama, kas palīdz meditēt, aizpildīt brīvo laiku, novērst pusaudžiem tik raksturīgās smagās domas. Par sevi Kristers jeb Francuzo saka, ka uz dzīvi skatās pozitīvi, ir draudzīgs, smieklīgs. Viņš priecājas, ka tieši Valmieras puikas ir tie „ spicākie” jaunievedumu aizsācēji jauniešu rosināšanā darboties, kuru idejas izplūst pa visu Latviju - gan BMX, gan kendamas turnīri, gan… Atliek tikai novēlēt - veiksmi!

Inese Mola