Mācāmies no bitēm

Publicēts 2019. gada 21. februārī

Karjeras tēmai veltītās projektu dienas pirmklasniekiem sākās ar nopietni saldu un ļoti interesantu bitenieka darba iepazīšanu. Bet kas tā drava ir? Tā ir vieta, kurā atrodas daži vai daudz bišu koku. Un to, kas tur darbojas, sauca par dravnieku, mūsdienās par biškopi. Saka arī – bitenieks. Latvijas Biškopības biedrības lektors –konsultants Armands Gumbris , kura bišu drava atrodama tepat netālu aiz Gaujas un Baiļu kalna, bērniem saistošā un aktīvā veidā pastāstīja un parādīja bišu dzīves noslēpumus.

Kas tad tā bite tāda ir un ko viņa dara? Bērni uzzināja, ka bite ir līdz pusotra centimetra garš un apmēram vienu desmitdaļu grama smags, spārnots kukainis, kas dzīvoja vēl pirms sensenajiem laikiem un dzīvo arī tagad. Tā nedzīvo viena, bet daudzas kopā, vienā lielā saimē, kurā var būt no 30 līdz 80 tūkstošiem bišu. Bite ir jauks, mīļš (līdz brīdim, kamēr nesadusmojas), ļoti noderīgs , interesants radījums. Un, ja vajag, arī nikns uzbrucējs un sevis aizstāvis. Bērni uzzināja, ka bite nevis kož ( kā viņi teica), bet dzeļ. Kāpēc tā? Ko tad viņa labu dod mums?

No bites skatupunkta, viņa visu savu mūžu kopīgā saimē cītīgi strādā (bite neguļ!) – vāc barību un būvmateriālus, lai dzīvotu, uzturētu kārtībā savu mājokli un izaudzētu jauno paaudzi. Izklausās ļoti vienkārši, bet tas ir komplicēts process. Lieta tā, ka bišu galvenā barība ir dažādu ziedu un augu saldā sula, kuru sauc par nektāru, kā arī to pašu ziedu putekšņi. Tos viņas ievāc no ziediem un citām augu daļām. Savākto nektāru un ziedputekšņus bites pārstrādā medū un bišu maizē. Lektora piedāvātā bišu maize dažiem garšoja, bet daži viebās, jo neko tādu nebija baudījuši. Savukārt ziedputekšņiem bija liela piekrišana- tie garšoja!

Parasti saka, ka bites nes medu. Bites medu nenes, jo dabā gatava medus nemaz nav. Bite vāc nektāru. Tā bitenieka teikto „ palaboja” paši bērni( par to saņemot uzslavu no lektora!).Izrādījās, ka daudzi ir bijuši ciemos pie bitēm savās vai radinieku dravās.

Vēl bērni uzzināja, ka no bitēm var dabūt arī vasku un citas vērtīgas lietas – peru pieniņu un bišu indi. To visu viņas „izgatavo” pašas savā miteklī. Cilvēki piesavinās un izmanto arī vienu no bišu mājokļa būvmateriāliem - propolisu, jeb kā tautā saka – bišu līmi, kuru arī ievāc no dažādiem augiem. Ar to aizsmērē visas spraugas un nostiprina priekšmetus. Tas ir ļoti lipīgs.

Nodarbības nobeigumā katrs dalībnieks( bez uzlīmītes, ko saņēma sākumā) ieguva arī savu roku darinātu vaska sveci.

Atgriežoties klasē, visi dalījās savos iespaidos un attēloja redzēto, dzirdēto brīnumjaukos zīmējumos, sakot lielu paldies par izcilo pieredzes dienu.

Inese Mola