Mūžībā devusies Ināra Ņefedova
Publicēts 2022. gada 7.janvārī
Mūža vēji šalc apkārt un pāri.
Kas lai zina to brīdi,
Kad atskanēs likteņa balss.
Ināra Ņefedova (30.03.1930. - 06.01.2022.)
Zvaigznes dienā pa Zvaigžņu ceļu devusies viena no mūsu vēsturiskās skolas spilgtākajām dvēselēm. Ar pietāti sakām - mūsu direktore. Skolas gaiteņi un klases atceras Ināras soļus jau no 1949. gada, kad te tika absolvēta toreizējā Valmieras Pedagoģiskā skola. Tad sekoja mācības Rīgas Pedagoģiskā institūta Valodu un literatūras fakultātē (1959, tag. Latvijas Universitāte). Profesionālo karjeru Ināra uzsāka kā pedagoģe un administratīvā darba veicēja dažādās skolās, tostarp arī mūsu skolā, kas tajā laikā bija pārtapusi par Valmieras 1. astoņgadīgo skolu ar 600 audzēkņiem. Sākotnēji tika veikti mācību pārzines pienākumi. Rūpīgā un atbildīgā pieeja savam darbam, pamatīgās zināšanas valodniecībā un literatūrā, augsta profesionalitāte, sistemātiskums un radošums ir tās vērtības, kas no 1962. gada līdz 1966. gadam skolas direktorei Inārai Ņefedovai liek uzrunāt skolotājus un aicināt viņus pievienoties Valmieras 1. astoņgadīgās skolas saimei. Viņa nebaidījās no izaicinājumiem, problēmas uztvēra kā iespējas.
Tālākais ceļš veda uz mākslas virsotnēm Rīgā, kur Ināra Ņefedova turpināja izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru absolvēja ar diplomdarbu “Portrets latviešu glezniecībā”. No 1966. gada turpinājās darba gaitas LPSR Valsts mākslas muzejā (tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs), kurā Ināra Ņefedova strādāja no 1966. gada, un kā muzeja direktore no 1975. līdz
1987. gadam.
Var droši teikt, ka Ināras dzīves ceļš ir mākslas un cilvēcības apspīdēts. Tik daudz ir paveikts, tik spožs dzīves mirdzums! Lepojamies ar savu bijušo direktori, jo viņa bija nozīmīga Latvijas vizuālas mākslas jomas darbiniece, mākslas zinātniece - strādājusi LPSR Kultūras ministrijas ekspertu padomē un bijusi pilnvarotā par mākslas darbu izvešanu uz ārzemēm. Viena no Latvijas Kultūras fonda dibināšanas iniciatorēm 1989. gadā.
Par sasniegumiem latviešu mākslas attīstībā un atpazīstamības veicināšanā mākslas zinātniecei tika piešķirts “LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukums” (1980).
No 1962. gada Ināra Ņefedova publicēja zinātniskus un populārzinātniskus rakstus par latviešu mākslas, glezniecības un grafikas attīstības jautājumiem, par “trimdas mākslu”. Veidojusi monogrāfijas par V. Kalnrozi, K.Sūniņu, Dž.Skulmi, E.Iltneru u.c. Regulāri publicējās laikrakstos, sastādīja tekstus vizuālās mākslas izstāžu katalogiem. Piedalījās arī raidījumu veidošanā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā, gatavoja referātus zinātniskajām konferencēm.
Mums visiem ļoti pietrūks šīs izcilās un radošās personības. Mūžīgā gaisma lai spīd viņai, staigājot zvaigžņu ceļus.
Visdziļākā līdzjūtība Ināras Ņefedovas tuviniekiem.
Valmieras 5. vidusskolas kolektīvs
Foto: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs